vārmes pagasts

  Omiķu grava un ūdenskritums atrodas Šķēdes upes senlejas dienvidu nogāzē un tās stāvās klinšu sienas ir veidojušās, atsedzoties devona Mūru svītas smilšakmeņiem un gliemeždolomītiem, kuri ieguluši tuvu zemes virsmai. Šeit zinātnieki ir uzgājuši fosilijas – pārakmeņojušās dzīvnieku un augu atliekas, kas veidojušās 380 miljons gadu senā pagātnē. 

Uz Vārmes strauta, kas ietek Šķēdes upē, ir izveidojies 3.5 metrus augsts ūdenskritums ar divām kaskādēm. Pavasaros, kūstot sniegam, un lietus periodos tas ir ūdeņiem bagāts un straujš, bet ziemās iespaidīgi sasalst. Savu nosaukumu Omiķu grava ir ieguvusi no tuvējo māju vārda un kopš 1977.gada ir dabas piemineklis.

Šobrīd pie Omiķu gravas ir izveidota atpūtas vieta, kur iespējams baudīt dabu, rīkot piknikus, kurināt ugunskuru, vasarās arī sēņot, ogot un makšķerēt.

Seko ceļa norādēm un apciemo Omiķu gravu!

Aplūko Omiķu gravu no putna lidojuma

Autors Jānis Balcers

Omiķu gravas sakopšanas talka 2022.gada pavasarī

Projekts „KOPA / Kopienu pārdomāta attīstība” Vārmē 

Vairāk par Omiķu gravu un Šķēdes atsegumu

Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

Šī teritorija ir izvietojusies Austrumkurzemes augstienes un Pieventas zemienes robežjoslā, Šķēdes senlejas dienvidu nogāzē, upes pamatkrastā. Dabas piemineklis ir augšējā devona Famenas stāva Mūru svītas smilšakmeņu atsegums Šķēdes kreisajā krastā, apmēram 1,2 km augšpus Šķēdes dzirnavām. Šis atsegums ir Mūru svītas stratotips.

Dabas pieminekli pārstāv vairāki vidēji zemi atsegumi un viens augstāks, no 1,8 līdz 6 m augsts Mūru svītas vāji konsolidēto smilšakmeņu un pleistocēna morēnas atsegums gravā pieminekļa dienvidaustrumu daļā. Atsegumu augstums pārsvarā mainās no apmēram 1,5 m līdz 3,5 m, izņemot austrumu sienu Omiķu gravā pie ūdenskrituma, kur sienas augstums sasniedz maksimālo augstumu ap 6 m.

Kraujai, bet īpaši gravai ar ūdenskritumu piemīt zināma ainaviska vērtība. Šķēde pretī atsegumu virknei ir appludināta, tādēļ atsegums nav labi saskatāms no upes labā krasta, kas ir grūti pieejams. Atseguma apakšējā daļā kādreiz atsedzās Mūru svītas smalkgraudains, pelēki sārtās vai gaiši oranžās krāsas čauliezis – ar dolomītu nevienmērīgi cementēts smilšakmens ar daudzajām pleckāju jeb brahiopodu, gliemežu, gliemeņu un galvkāju čaulām līdz 0,5 m biezā kārtā. Pašlaik šī griezuma daļa nekur neatsedzas. Atsegumu vidējā un augšējā daļā izplatīti vāji konsolidēti, bet vietām ar dolomītu stipri cementēti smalkgraudaini sārti, gaiši pelēki vai gaiši oranžās krāsas smilšakmeņi. Pārsvarā smilšakmeņi ir slīpslāņoti, bet ir sastopams arī paugurveida slāņojums un ripsnojuma zīmes.

Atseguma dienvidaustrumu daļā ir neliela, aptuveni 4 m plata grava, kuras mala veido 2,5 m augsto kāpli, kur parasti veidojas ūdenskritums pāri Mūru svītas smilšakmenim. Ūdenskrituma malā ir ar dolomītu stipri cementēts čauliezis vismaz 0,5 m biezumā, ko veido smilšakmens ar daudzajām pleckāju atliekām – pārsvarā veseliem čaulu kodoliem. Novērojumu laikā 2015. gada 22. jūlijā gan gravā ūdens nav bijis.

Mūsu svītas smilšainie nogulumi ir uzkrājušies seklajā jūrā ūdens straumju un viļņu ietekmē, par ko liecina granulometriskais sastāvs, slīpslāņojuma tekstūras, ripsnojuma zīmes un dažādu jūras bezmugurkaulnieku fosīlijas. Vizlas kārtiņas uz slīpo slānīšu virsmas un slīpslāņojuma orientācija norāda uz paisuma-bēguma straumju ietekmi uz nogulu uzkrāšanos, kas, domājams, notikusi jūrā piekrastes seklūdens un malas zonā.

Dabas pieminekļa teritorijā atrodas Eiropas Savienības aizsargājams biotops: smilšakmens atsegumi.