Vārmes pagasts atrodas Kuldīgas novada austrumu daļā starp Saldu un Kuldīgu (23 km no Saldus un 22 km no Kuldīgas). Pagasta teritorija robežojas ar Saldus novada Šķēdes, Jaunlutriņu un Zirņu pagastiem un Kuldīgas novada Skrundas, Snēpeles, Rumbas, Pelču un Kabiles pagastiem. Pagasta teritorija aizņem nepilnus 150 kv.km, pārsvarā (51%) tie ir mežu masīvi.

     Vārmes nosaukums pirmo reizi rakstos minēts ap 1440.gadu, kad Kuldīgas amatā (valsts zemju iecirknī) iekļauj Vārmi. 1652.gadā izveidojās Vārmes muiža. Hercoga Jēkaba laika dokumentos Vārmes vārds vairākkārt pieminēts. 1670.gadā Vārmes purva rūdu sāka izmantot Ēdu dzelscepļa vajadzībām.

     17.gs. Vārmes (Vārmsātes) ciems, tāpat kā Nītes (Niktes), Valātu un Šķēdes muiža piederēja muižniekam Heinricham Brinkenam. Laikā no 1660. – 1663.gadam tika uzcelta Vārmes baznīca.

     1810.gadā Vārmes muižu par savu īpašumu ieguva krievu armijas pulkvedis Ostensakens.

   Brīvās Latvijas laikā Vārmē attīstījās zemniecība. Tika uzcelts aizsargu nams. 1931.gadā nodibinājās mazpulku organizācija, 1933.gadā – skautu organizācija.

     1941.gada 14.jūnijā no Vārmes uz Sibīriju aizveda daudzas ģimenes. Tukši palika “Birznieki”, “Noras”, “Taurēni”, “Gobas”, “Mednieki”. Arī 1949.gada 25.martā uz Sibīriju deportēja 51 ģimeni – 151 vārmenieku.

     1948.gada 25.jūlijā pagastā izveidoja pirmo kolhozu “Imanta”. 1961.gadā apvienoja visus trīs pagasta kolhozus, izveidojot kolhozu “Vārme”. Par priekšsēdi kļuva Arnolds Zandmanis (līdz 1967.g.), kad viņu nomainīja Ilmārs Pilenieks, kurš bija Vārmes priekšsēdētājs līdz kolhozu likvidācijai.